ZELTA ĀBELE.
Meitiņai nomira māte, un viņa palika sērdienīte. Tēvs pēc kāda laika apprecēja citu sievu, pārveda sērdienītei pamāti. Šai jau pašai bija trīs meitas: vienai bija viena acs, otrai divas, trešajai trīs. Pamātes meitas visas bija ļoti slinkas, viņas nevīžoja ne salmiņu pacelt. Sērdienītei viņas bija jāapkalpo, un viņa to arī darīja nekurnēdama. Bez tam vēl ne pamāte, ne viņas meitas neieraudzīja sērdienīti ne acu galā. Sērdienītei bez visām mājas kopšanām vēl bija jāgana govis.
Reiz pamātei ienāca prātā dot sērdienītei līdzi ganos vilnu vērpt. Sērdienīte paņēma vilnu, aizdzina govis ganos un sāka raudāt, kā viņa, govis ganot, lai savērpj trīs mārciņas vilnas. Viņai raudot, pienāca Raibaļa un prasīja, kālab tā raudot? Sērdienīte izstāstīja, tā un tā: Pamāte man iedeva trīs mārciņas vilnas, tās man ganos jāsavērpj. Kā lai es to izdaru?
Tur es tev varu palīdzēt, raibā govs teica, bāz man vilnu pa muti iekšā, tad nāks pavediens pa nāsīm laukā un tīsies ap ragiem. Tas būs tik daudz kā redzēt vilna savērpta.
Sērdienīte tā darīja. Pēc maza brītiņa visa vilna bija pārstrādāta dzijā. Pamāte mājās nevarēja ar savām meitām diezgan izbrīnīties vien, kā sērdienīte varējusi tik ātri savērpt. Otrā dienā viņa sūtīja savu meitu vienaci sērdienītei līdz ganos noskatīties, kas tai palīdz. Pret brokastu laiku govis iznāca klajumā un sāka atgremot saplūkto zāli. Sērdienīte un mātes meita apsēdās brokastot. Pēc brokasta sērdienīte sāka dziedāt šūpuļa dziesmiņu:
Miga, miga vien actiņa,
Drīz aizmiga otr actiņa,
Tikko viņa bija to izdziedājusi, kad mātes meita jau krāca dziļā miegā. Sērdienīte žigli, žigli paķēra vilnu un projām pie raibaļas. Viens, divi, trīs vilna bija apēsta, savērpta un dzija notīta. Kad slinkā mātes meita pamodās, tad jau vajadzēja lopus dzīt pusdienās. Mājās māte prasīja savai meitai, kas sērdienītei palīdzēja vilnu savērpt, bet šī nezināja nekā pateikt.
Otrā dienā gāja otra mātes meita ar divām acīm sērdienītei līdz ganos. Bet ar to arī bija tāpat. Tikko sērdienīte nodziedāja savu šūpuļa dziesmiņu:
Miga, miga vien actiņa,
Drīz aizmiga otr actiņa,
Kad jau mātes meita, miega pūzne, krāca, ka rībēja vien. Arī šī neredzēja, kā sērdienīte savērpa vilnu. Trešajā dienā bija trešajai mātes meitai ar trim acīm jāpavada sērdienīte ganos. Kad govis atkal apstājās brokasta laikā un ganītājas pašas bija iekodušas brokastu, sērdienīte sāka dziedāt:
Miga, miga vien actiņa,
Drīz aizmiga otr actiņa,
Mātes meitai aizvērās pierē abas acis, bet pakausī trešā acs palika vaļā. Sērdienīte pa nelaimi nezināja, ka mātes meitai vēl trešā acs. Sērdienīte tūlīt steidzās atkal pie raibaļas, un vilna drīz, jo drīz bija savērpta. Tagad mātes meita zināja mājās pateikt, kā sērdienīte tik ātri varēja vilnu savērpt. Pamāte tūdaļ lika raibaļu nokaut. Sērdienīte gan raudāja, gan raudāja, bet raibaļu tomēr nokāva.
Sērdienīte paņēma raibaļas sirdi un paglabāja pie vārtiem zemē. Tur nu izauga ļoti skaista zelta ābele lieliem un spožiem zelta āboliem. Bet zelta ābolus cits neviens nevarēja dabūt kā sērdienīte. Kad cits kāds gāja ābolus raut, zelta ābele cēlās gaisos un neļāvās, bet, kad sērdienīte gāja, tad vēl pretim liecās.
Reiz jāja bagāts princis caur sērdienītes tēva mājām. Viņš ieraudzīja zelta ābeli un gribēja noraut vienu ābolu. Bet, tikko viņš sniedzās pēc ābola, ābele cēlās gaisos. Princis izsauca visus mājiniekus ārā un solījās to meitu aprecēt, kas viņam pasniegs vienu ābolu. Visas trīs mātes meitas gribēja skaisto princi, tādēļ visas trīs pēc kārtas vien devās pēc āboliem, bet ābele cēlās gaisos. Ar kaunu tām vajadzēja atkāpties. Nu gāja sērdienīte. Zelta ābele pati noliecās pretim, lai sērdienīte rauj ābolus, cik patīk. Princis aizveda sērdienīti sev līdz un to apprecēja.
Latviešu bērnu folklora.
Izdevniecība Zinātne Rīgā 1973
|
|
Talsu sieviešu un bērnu krīžu centrs.
Saules iela 7, Talsi, LV 3201 (2.stāvs)
Telefons 63291147, 63291146
Mobilais tel. 29375549
Fax. 63291146
e-pasts: info@krizucentrs.lv
mājas lapa: www.krizucentrs.lv
Darba laiks : diennakts
Administrācija: darba dienās no 9.00 līdz 18.00
Speciālisti: pēc pieraksta
Šī mājas lapa ir sagatavota ar ES Phare un uzturēta ar Sabiedrības integrācijas fonda, EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta finansiālu atbalstu.
Par šīs mājas lapas saturu pilnībā atbild Talsu sieviešu un bērnu krīžu centrs, un tas nekādā ziņā neatspoguļo ES viedokli.
|
|
© Talsu sieviešu un bērnu krīžu centrs 
